“Jauno eiropiešu” pieredze Strasbūrā

Mūsu skolas politikas pulciņš  “Jaunie eiropieši” katru gadu piedalās Eiropas parlamenta vēstnieku skolu programmā (EPAS) un krāj punktus ar dažādām aktivitātēm un projektiem. Tāpēc ieguvām tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta jauniešu konferencē par dzimumu līdztiesību Strasbūrā. 16 jaunieši no Bauskas Valsts ģimnāzijas  uz Strasbūru devās  kopā ar Kalnciema vidusskolas 8 jauniešiem. Brauciens sākās 24.martā un noslēdzās 2.aprīlī. Ceļojām ar autobusu un paceļam iepazinām vairākas Eiropas valstis – kas arī ir viens no EPAS mērķiem. Kopumā pasākumā piedalījās gandrīz 800 pārstāvju no visām ES valstīm, bet bija arī dalībnieki no Lielbritānijas, Turcijas un Ukrainas. Arī mūsu skolas pārstāvis Daniels Jemeļjanovs uzrunāja dalībniekus un viņa teiktais izraisīja lielus aplausus. Kopā ar jauniešiem uz Strasbūru devās skolotājas S.Ābelniece un O.Lavrecka.

 

Ieskaties “Jauno eiropiešu”  iespaidos par braucienu:

 

 

Viens no mūsu apmeklētajiem objektiem bija Bastejklintis Saksijas Šveicē. Šo klinšu reljefs ir daudzveidīgs un interesants, un katrs skatiena leņķis atklāj jaunu skaistu ainavu. Mēs uz klintīm varējām uzkāpt un apskatīt vēl vairāk interesantus skatus.

//Dāvis Biezbārdis//

 

1.aprīlī Bauskas Valsts ģimnāzijas Eiropas klubs ,,Jaunie Eiropieši”, braucot cauri Vācijai, izstaigāja Saksijas galvaspilsētu Drēzdeni, kurā ,,Albertinum” mākslas muzejs, Dievmātes baznīca, Galma baznīca, ,,Zwinger” mākslas muzejs un tā terase, un 2 reizes būvētais operas nams apbūra ar brīnišķīgo arhitektūru. Gids iepazīstināja arī ar ebrejiem veltīto Sinagogu, kā arī pastāstīja, kā Dievmātes baznīca kļuva ievērojama un kā baznīca ieguvusi kupolu. Savukārt ekskursijas laikā jauniešus pārsteidza liels 1907.gadā veidotais attēls uz sienas, kas simbolizēja visus Saksijas valdniekus, jeb ,,Firstu gājiens”. Turklāt antīkās skulptūras un pagalma simetrija vēstīja mums par tā gadsimta stilu maiņu un vecpilsētas graciozitāti.

//Lelde Rādena//

 

Kēnigšteinas cietoksnis ir cietoksnis kalna galā netālu no Drēzdenes, Saksijas Šveicē, Vācijā. Tas atrodas Elbas upes kreisajā krastā 240 metru augstumā. Tas ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem Eiropā. Teritorijā iespējams apskatīt ne tikai dažādus eksponātus, bet arī dabas skatus.

//Karīna Kondore//

 

 

 

Kopumā Porsche muzejs bija diezgan iespaidīgs. Bija interesanti izpētīt visus mašīnu modeļus, paklausīties faktus par tiem elektroniskajā gidā, pat iekāpt dažās mašīnās un iejusties kā šoferim, piemēram, Porsche Taycan Turbo S Cross Turismo. Bija arī iespēja izmēģināt simulatoru, kur varēja izvēlēties mašīnas modeli un trasi. Taču nebiju gaidījis, ka redzēšu traktoru šajā muzejā, jo arī tāds viņiem ir radīts. Konkrētāk tas bija Porsche-Diesel Schlepper “Standard 218”. Savukārt suvenīru veikaliņā cenas gan bija diezgan augstas, pat sasniedzot 300 eiro dažiem mašīnu modelīšiem. Skaidrs, ka tādus iegādājas tikai patiesi Porsche fani un kolekcionāri.

//Nikolass Jansons//

 

 

 

 

Brauciena trešajā dienā apskatījām Francijas militārās tehnikas muzeju “MM Park”, kas atradās dažu kilometru attālumā no Strasbūras. Muzejā bija iespējams redzēt dažādu valstu Otrā pasaules kara armijnieku un virsnieku formas, kā arī tehniku – sākot no vieglajām automašīnām, līdz pat tankiem un artilērijā. Visvairāk gan palika atmiņā iespēja darboties muzejā praktiski. Izbaudījām lidojumu ar lidmašīnu simulatorā, izgājām šķēršļu joslu caur kara ierakumiem un bija iespēja pārbaudīt savas prasmes šautuvē.

//Artis Brazauckis//

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc Eiropas Parlamenta apmeklējuma ar tramvaju devāmies uz Strasbūras vecpilsētu. Mūsu gids bija vēstures skolotājs Toms Gulbis, kurš mūs iepazīstināja ar vecpilsētas bagātīgo vēsturi. Apskatījām iespaidīgo Strasbūras katedrāli, kurā arī tikām iekšā. Pa ceļam apbrīnojot senās ēkas, aizstaigājām līdz Klebēra laukumam. Pēc tam mums tika dots brīvais laiks, lai dotos paēst un turpināt apskatīt vecpilsētu. Man tā šķita ļoti skaista un iespaidīga ekskursija.

//Keita Kokina//

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Strasbūras Eiropas Parlamentā mums notika nodarbība un diskusija par vienlīdzīgām iespējām Eiropā, sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesību aizstāvību. Katrs ieņēmām vietu sēžu zālē, un mūsu nodarbība sākas ar sveicieniem un sarunu ar Eiropas Parlamenta viceprezidenti. Pēc tam saruna turpinājās ar Eiropas Parlamenta sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pārstāvi. Nodarbības laikā mums visiem tika dota iespēja pacelt roku, piecelties kājās un, runājot mikrofonā, uzdot sev interesējošu jautājumu par aktuālo tēmu dažādu valstu skolēnu priekšā. Tika dota iespēja iepazīties ar daudz jauniem cilvēkiem no citām valstīm, rast atbildi uz sev interesējošiem jautājumiem un iepazīt kā tas ir – sēdēt sēžu zālē deputātu vietās.

//Krista Savicka//

 

Pasākuma otrajā daļā atmosfēra bija jūtami brīvāka – blakus nebija ne skolotāju, ne miljons kameru. Vairāk nekā 700 jauniešu diskutēja par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību, pārstāvot nevis savas, bet iedalīto aproču krāsu intereses. Zaļās – par, rozā – pret, oranžās – pa vidu, violetās – neesmu izlēmis. Simulācijas spēlē katrs jaunietis sēdēja konkrētā parlamentārieša sēdvietā ar tiesībām runāt pie mikrofona un aizstāvēt savu viedokli. Pēc vairāk nekā 2 stundu garām debatēm un nopietnas balsošanas tika pieņemti 4 grozījumi.

//Keita Kondore//

 

 

31.martā apmeklējām vienu no slavenākajām baroka laika stila pilīm Vācijā – Ludvigsburgas pili. Tās vēsture aizsākās pirms 300 gadiem. No sākuma bija vien medību pils, bet ar gadu miju pili noprivatizēja hercogs. Pils simetriski paplašinājās, tika apgleznoti griesti, apzeltīti rotājumi, un tā pils savā greznībā stāv vēl šobaltdien. Pils apmeklējuma laikā uzzinājām par 18.gs. augstmaņu dzīvi un mākslu.

//Vendija Volosovska un Diāna Grantiņa//

 

 

Saverne

Trešajā dienā pēdējā pietura bija Francijas pilsēta Saverne. Tā bija ļoti skaista un omulīga. Pilsētas veclaicīgais izskats piedeva jauku noskaņu. Ejot pa pilsētu bija daudz beķereju, kurās ieturēt pauzi un padzert kafiju. Viens no mīnusiem bija tas, ka šeit cilvēki nerunā angļu valodā, līdz ar to ļoti grūti kominicēt.

//Linda Liepiņa//

 

Savernē bija ļoti izteikta senlaicīgā franču pieskaņa. Viss bija mierīgs un cilvēki nesteidzīgi. Lai gan viena viņu sliktā īpašība- runā tikai franciski. Ļoti interesanti likās, ka restorāni, ēstuves vērās vaļā tikai pēc 18.00 vakarā. Neņemot vērā šos mazos mīnusus, pilsēta noteikti izcēlās ar vieglu un nepiespiestu gaisotni.

//Klinta Burgevica//

 

Tika apskatīts vēsturisks objekts Francijas austrumos-Mažino līnija. Šis ir kvalitatīvi saglabājies franču bunkurs/kara rakstisks ierocis no pirmā pasaules kara, kas sasniedz vairāku kilometru garumu, kas novietojas gar vairāku valstu robežām. Šo vēsturisko objektu varētu nosaukt reizē par muzeju, kā arī laika kapsulu kurā Tu aplūko dzīves kārtību, plusus un mīnusus franču karavīriem šeit dzīvojot, kas liek kaut nedaudz iejusties viņu ādās.

//Kristers Ozols//

 

Šodien Bauskas Valsts ģimnāzijas Eiropas klubs «Jaunie Eiropieši» apskatīja slaveno nocietinājumu – Mažino līniju, kas atrodas pie Francijas austrumu robežas. Ekskursijas laiku mēs pavadījām tunelī, kur mēs redzējām  unikālos skatus: pirmā pasaulē ar elektrību aprīkotā  virtuve, tā laika modernākās slimnīcas telpas un neparastas militāro kravu pārvadāšanas sistēmas. Mums izstāstīja kādi bija to laiku dzīves apstākļi un kā karavīri gatavojās aizstāvēšanai, izmantojot audio ierakstus un video materiālus. Visinteresantākais fakts, ko mēs uzzinājām bija, ka šādos ekstremālos apstākļos, karavīri varēja dzīvot 3 mēnešus.

/Daniels Jemeļjanovs//

Mažino līnija.

Ir ļoti grūti un sarežģīti aptvert tās patieso lielumu. Bija gara staigāšana par Mažino līnijas tuneļiem. Gids interesanti un padziļināti stāstija par konkrēto sektoru.

//Artis Adamaitis//