K.Strauzele pēc apbalvojuma saņemšanas
17. aprīlī Kristīne Strautzele piedalījās Latvijas skolēnu 50. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē, kas norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un saņēma 1.pakāpes diplomu un budžeta vietas RTU un LU. Kristīnes darbu novērtēja arī Dienvidāfrikas Universitātes profesors, kurš darbu atzina par izcilu un solīja to demonstrēt saviem studentiem.
Ņemot vērā Bauskas Valsts ģimnāzijas 12.b klases skolnieces Kristīnes Strautzeles panākumus Latvijas skolēnu 50. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē, publicējam Kristīnes Strautzeles darba tēzes. Paldies darba vadītājam Kasparam Kalējam un konsultantei Egijai Stapkēvičai, Bauskas pils muzeja direktoram Mārim Skanim, pašvaldības teritorijas plānotājai Dacei Platonovai, kā arī arhitektam Uģim Šēnbergam par atbalstu darba veidošanā. Iespējams, kādu šis pētījums iespaidos jaunam darbam.
PADOMJU MODERNISMA ARHITEKTŪRAS SAGLABĀŠANA UN DIGITĀLĀS TRĪSDIMENSIJU VIZUALIZĀCIJAS PIELIETOJUMS: BIJUŠĀ RESTORĀNA “PILSKALNS” GADĪJUMA ANALĪZE
Darba mērķis bija izvērtēt bijušā restorāna “Pilskalns” restaurācijas iespējas, analizējot arhitektoniskos, juridiskos un sabiedriskos faktorus, kā arī izstrādāt digitālu vizualizāciju kā iespējamu risinājumu šī procesa atvieglošanai. Pētījuma aktualitāti nosaka padomju modernisma arhitektūras pretrunīgais vērtējums Latvijā, kā arī nepietiekamā juridiskā aizsardzība, kas bieži vien nenodrošina šo ēku autentiskuma saglabāšanu.
Darba ietvaros tika analizētas padomju modernisma arhitektūras raksturīgās iezīmes un tās saglabāšanas problemātika Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrības attieksmei un kultūrvēsturiskajai nozīmei. Tika veikta gadījuma analīze par bijušo restorānu “Pilskalns” Bauskā, apskatot pilsētvides kontekstu un ēkas juridisko statusu, kas būtiski ietekmē tās restaurācijas iespējas.
Pētījuma empīriskajā daļā tika veikta sabiedrības aptauja un intervijas ar nozares ekspertiem, lai noskaidrotu dažādu iesaistīto pušu viedokļus par ēkas nākotni. Iegūtie rezultāti liecina, ka, neskatoties uz juridiskajiem ierobežojumiem, sabiedrībā un ekspertu vidū pastāv plašs atbalsts ēkas restaurācijai.
Kā risinājums tika izstrādāts ēkas 3D modelis datorprogrammā “Blender”, balstoties uz pieejamajiem vēsturiskajiem materiāliem. Šī digitālā vizualizācija demonstrē iespējamo ēkas restaurēto veidolu un kalpo kā analītisks un komunikatīvs rīks. Tā palīdz padarīt restaurācijas ideju uztveramāku un var veicināt diskusiju starp īpašniekiem, iesaistītajām iestādēm un sabiedrību.
Secināts, ka, lai gan esošais juridiskais regulējums nenodrošina pilnvērtīgu ēkas aizsardzību, tās kultūrvēsturiskā un pilsētvides nozīme, kā arī sabiedrības atbalsts rada pamatu restaurācijas iniciatīvām. Digitālā vizualizācija šajā kontekstā var kalpot kā efektīvs instruments ēkas potenciāla izvērtēšanai un turpmāko attīstības iespēju aktualizēšanai.
KRISTĪNES STRAUTZELES IZVEIDOTĀ VIZUALIZĀCIJA RESTORĀNAM “PILSKALNS”:
